JĀNIS STRAZDS

– komponists, pianists un mūzikas producents, dzimis 1980. gada 14. februārī, Saldū. Raksta populāro un akadēmisko mūziku, aktīvi koncertē, piedalās dažādos muzikālajos projektos kā pianists, studijas mūziķis, aranžētājs, komponists, producents un vērienīgu muzikālo projektu mākslinieciskais vadītājs, regulāri sadarbojas ar Latvijas labākajiem mūziķiem.

IZGLĪTĪBA

Pabeidzis Saldus rajona Zirņu pamatskolu un Saldus Bērnu mūzikas skolas klavieru nodaļu, Jānis Strazds 1995. gadā iestājās Liepājas Mūzikas koledžā (tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), kurā pabeidza mūzikas teorētisko priekšmetu nodaļu, kā arī apguva mūzikas kompozīciju pie pasniedzēja, komponista Agra Engelmaņa. 2000. gadā sākās studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2005. gadā iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga kvalifikāciju profesora Romualda Kalsona kompozīcijas klasē.

MUZIKĀLĀ DARBĪBA

Jau pamatskolas laikā tapa pirmās dziesmas, bet Liepājas mūzikas koledžas laikā radās pirmie Strazda akadēmiskās mūzikas darbi. Šajā laikā kopā ar skolas biedru ANDRI ĒRGLI un citiem domubiedriem Strazds sāka koncertdarbību pirmajā grupā “ALIBI”, spēlējot poproku. Paralēli Strazds un Ērglis regulāri spēlēja deju mūziku saviesīgos pasākumos visā Latvijā, kā arī izklaides mūziku Liepājas krodziņos.

2001.

Paralēli studijām Mūzikas akadēmijā, Strazds kopā ar Ērgli un domubiedriem izveidoja inteliģentā poproka grupu ”BERM” (2001—2006), kurai Strazds rakstīja mūziku un sākotnēji arī dziesmu tekstus. Grupas augstākais sasniegums bija 1. vieta festivāla “Liepājas Dzintars 2003” konkursā, kā arī īpašā balva par labāko lībiešu tautas dziesmas “Pug pug jeng jeng” apdari. Atsaucoties komponista un toreizējā radio vadītāja Zigmara Liepiņa piedāvājumam, “BERM” Radio SWH skaņu ierakstu studijā veica pirmos grupas dziesmu skaņu ierakstus, no kuriem gan lielākā daļa netika publicēti, bet vairākas “BERM” dziesmas (“Tu man esi”, “Var jau būt”, “Man ir vienalga”) joprojām skan Latvijas radiostaciju ēterā. Strazds šai laikā paralēli rakstīja akadēmisko mūziku — instrumentālo un vokālo kamermūziku, dziesmas korim, simfonisko un teātra mūziku, kā arī spēlēja klavieres restorānos Rīgā un Liepājā.
Šajā laikā sākās darbs kā dažādu lielu koncertprogrammu un muzikālo izrāžu muzikālajam producentam un aranžētājam, sadarbojoties ar daudziem Latvijas dziedātājiem un instrumentālistiem. Strazds kādu laiku spēlēja grupā “Rebel”, Feliksa Ķiģeļa grupā, grupā “Fomins un Kleins”, kā pianistam piedaloties arī veiksmīgā albuma “Muzikants” studijas ierakstā.
2001. gadā sākās Strazda ilggadīgā sadarbība ar dziedātāju IGO — sākotnēji kā pianistam, vēlāk arī kā mūzikas autoram. 2006. gadā Strazdam sākās sadarbība ar Liepājas teātri, piedaloties vairākās tā izrādēs kā pianistam un veidojot muzikālo materiālu N. Saimona izrādei “Pēdējais kvēlais mīlnieks” Ivara Lūša režijā. Šajā laikā top arī dziesmu cikls bērnu korim “Dullais Dauka”.

2006.

2006. gadā, pēc grupas “Berm” izjukšanas Jānis Strazds kopā ar Ērgli, basģitāristu Aivaru Meijeru un ģitāristu Tomasu Kleinu izveidoja grupu ”CACAO”. Grupā Strazds bija pianists, aranžētājs un arī dziesmu autors. 2007. gadā tika izdots grupas dziesmu albums “Ripoja akmens”. Albuma tituldziesma “Ripoja akmens” ar Strazda mūziku un Guntara Rača tekstu Andra Ērgļa izpildījumā pirmo reizi izskanēja uz festivāla “Jaunais vilnis” skatuves 2007. gadā Jūrmalā, sākot savu hita uzvaras gājienu Latvijas radiostaciju topos un televīzijā — uzvarēja 2007. gada “Muzikālajā bankā” un Latvijas Muzikālajā līgā, sasniedza 1. vietu “Latvijas mūzikas spicē”, kā arī ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu nominācijā “Radio hits 2008”. Strazds un Račs par “Ripoja akmens” saņēma arī AKKA/LAA autortiesību Bezgalības balvu kā 2007. gada populārākās un radiostacijās spēlētākās dziesmas autori.

2007.

2007. gada nogalē Ērglis nolēma sākt solokarjeru, un grupa “CACAO” izjuka. Strazds rakstīja dziesmas, un martā klajā nāca ANDRA ĒRGĻA pirmais solo albums “Sirdspuksti” – dziesmu mūzikas autors bija Strazds, vārdus rakstīja GUNTARS RAČS. Albums mazāk kā divu mēnešu laikā ar 10 000 pārdotām kopijām sasniedza Platīna diska statusu. Albuma pirmais singls “Pa paralēli”, ko Ērglis izpilda duetā ar dziedātāju Kristīnu Zaharovu, 2008. gada maijā sasniedza 1. vietu Latvijas Mūzikas Spicē kā radiostacijās visspēlētākā dziesma.

 

2008.

Gada sākumā – dalība Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālajā dziesmu atlasē “Eirodziesma 2008”. Tajā Strazda dziesmu “Broken Lullaby”(Guntara Rača teksts) izpildīja dziedātājs Andris Ērglis. Notika 2 pusfināli, dziesma piedalījās otrajā, un tajā ieguva 1. vietu. Konkursa finālā “Broken Lullaby” ieguva 3. vietu.

Strazds bija viens no aranžētājiem un pianists Maestro Raimonda Paula organizētajā latviešu tautasdziesmu apdaru lielkoncertā “Veltījums tautasdziesmai”, kas tika rīkots Dziesmu svētku ietvaros, Rīgas Kongresu namā, piedaloties solistiem, pavadošajai grupai un Latvijas Nacionālajam Simfoniskajam orķestrim. Izskanēja Strazda apdares latviešu tautas dziesmām “Saulīt’ vēlu vakarā” un “Tumša, tumša tā eglīte”.

2009.

2009. gadā pēc jauno izpildītāju konkursa “Nāc sadziedāt” rīkotāju lūguma radīt konkursa himnu, Strazds sadarbībā ar teksta autoru Raču uzrakstīja dziesmu “Nāc sadziedāt”. Tāpat 2010. gadā rakstītā Jāņa Strazda dziesma ar Guntara Rača tekstu “Mēs esam nošu līnijas” kļuva par Latvijas Televīzijas ikgadējā bērnu un jauniešu dziedāšanas konkursa “Balss pavēlnieks” himnu.

2010.

Strazds rakstīja dziesmas arī dziedātājam Igo (“Spēle”, “Ieelpots” u.c.), bet 2010. gadā ar kopīgi radīto dziesmu ciklu – koncertprogrammu “UGUNS” (mūzika – Strazds, teksts – Igo) sākās abu mūziķu ilggadīgā un regulārā sadarbība kā radošajam tandēmam. Programma “UGUNS”, piedaloties veselai virknei izpildītāju, izskanēja daudzos koncertos visā Latvijā un tika izdota arī CD albuma formātā. 2010. gadā komponistam sākās ilggadīga sadarbība ar dzejnieku JĀNI PETERU, kopīgi radot dziesmu “Lūgums”, ko studijā iedziedāja grupa “Eolika”, bet kas pazīstama arī kā dziesma jauktajam korim. 2010. gadā Strazds pēc Guntara Rača uzaicinājuma uzrakstīja 2 dziesmas ar Rača vārdiem (“Es tevi mīlu”, “Tu esi tāda viena”) televīzijas LNT muzikālā šova “O!Kartes akadēmija” dalībniekiem, dziesmas tika izdotas arī CD.

2013.

2013. gadā Jānis Strazds sarakstīja mūziku bērnu muzikālajai izrādei “Burvju skaitļi” (Leontīnes Apšenieces dziesmu teksti), kas tika izrādīta vairāku gadu garumā VEF Kultūras pils bērnu ansambļa “Momo” un solista Andra Ērgļa izpildījumā. Izrādes dziesmas tika izdotas arī CD albumā “SKAITĻU PASAULE”, izdota arī dziesmu cikla nošu grāmata.

2014.

2014. gadā tapa latviešu tautas dziesmas “Es izjāju prūšu zemi” apdare jauktajam korim a capella, par šo darbu iegūta 2. vieta tautasdziesmu apdaru konkursā “Jaunā dziesmu rota”, dziesma izdota arī tāda paša nosaukuma nošu krājumā un ir jaukto koru repertuārā visā Latvijā.

No 2014. gada Strazds strādā arī Liepājas Mūzikas vidusskolā (tag. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) un ir viens no Populārās uz džeza mūzikas nodaļas izveidotājiem. Vairākus gadus šajā nodaļā pasniedza kompozīciju, džeza un populārās mūzikas vēsturi un citus mūzikas priekšmetus, bet šobrīd ir LMMDV radošais direktors mūzikas jomā.

2015.

2015. gadā sadarbībā ar dzejnieku Jāni Peteru Strazds radīja dziesmu ciklu par Latviju un latviešiem “LINS” solistiem un jauktajam korim, kas tika pirmatskaņots Rīgā un Liepājā, kā arī atskaņots daudzviet Latvijā. Cikla dziesmas izdotas arī CD albumā “LINS”, kurā pamīšus dziesmām skan arī Jāņa Petera dzeja paša autora lasījumā. Izdota arī dziesmu cikla “Lins” nošu grāmata – šīs dziesmas ir daudzu Latvijas jaukto koru repertuārā. Līdzās šim ciklam tapušas arī daudzas citas dziesmas jauktajiem, sieviešu un bērnu koriem – dziesmas “Klusi. Klusi. Klusi” un “Zaļā zeme” iekļautas Dziesmu un deju svētku repertuārā. Šajā pašā gadā Strazds ir muzikālais vadītājs iespaidīgam projektam “Es esmu Liepāja”, šim mērķim radot kopdziesmu ar dzejnieces Maijas Kalniņas vārdiem “Liepājai”, ko studijā iedziedājis liepājnieku Zvaigžņu koris.

2017.

2017. gada nogalē koncertzālē “Lielais dzintars” pirmatskaņojumu piedzīvoja Strazda “ZIEMASSVĒTKU KANTĀTE” ar latviešu klasiķu dzeju – to izpildīja solisti Kristīne Zadovska, Zigfrīds Muktupāvels, kamerorķestris un jauktais koris “Laiks”.

2017. gadā Jānis Strazds kopā ar dziedātāju Igo izveidoja poprokfolka apvienību “Vējturi” – šī sastāva skanējumā rokmūzika savijusies ar tautas mūziku. Apvienībā darbojas vesela virkne mūziķu, kuri darbojas vienā vai otrā muzikālajā virzienā. Aizsākums šai apvinībai bija Strazda/Igo programmas UGUNS atdzimšana uz skatuves – aizsākums šai stilu sintēzei bija tieši šis 2010. gadā tapušais Strazda un Igo kopdarbs.

2020.

2020. gada februārī Jānis Strazds nosvinēja savu 40 gadu jubileju ar 2 vērienīgiem koncertiem Rīgā un Liepājā – tajos piedalījās daudzi dziedātāji un instrumentālisti, ar kuriem Strazds radošā darba gados ir sadarbojies – Andris Ērglis, Igo, Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Kristīna Zaharova, Ginta Krievkalna, Normunds Rutulis, Kaspars Tīmanis, Juris Kristons, Māris Kupčs, Aivars Meijers, Gundars Lintiņš, grupa “Berm”, aktieru koncertapvienība “Aģenti” un daudzi citi. Koncertos piedalījās arī jauktie kori “Laiks” un “Lins”. Gada nogalē Strazds sadarbībā ar Rīgas kamerkori “Ave Sol” (diriģenti – Andris Veismanis un Jurģis Cābulis) sagatavoja Ziemassvētku koncertprogrammu “Ziemassvētku noskaņa”, kurā lielākoties skanēja Strazda Ziemassvētku mūzika. Koncerts tika atzīts par vienu no labākajiem gada tiešsaistes pasākumiem.

Vēl

Jānis Strazds rakstījis dziesmas dziedātājiem Andrim Ērglim, Igo, Antrai Stafeckai, Normundam Rutulim, Ancei Krauzei, Zigfrīdam Muktupāvelam, Kristīnei Zadovskai, Dainim Skutelim, Kristīnai Zaharovai, Daigai Petkevičai, Kasparam Tīmanim un citiem, bērnu ansambļiem “Dzeguzīte” un “Momo”, aktieriem Ditai Lūriņai, Intaram Rešetinam, Sigitai Jevgļevskai un citiem.

Akadēmiskās mūzikas virzienā Strazds rakstījis vokālo un instrumentālo kamermūziku, mūziku korim, darbus simfoniskajam orķestrim, bet šobrīd vairāk pievēršas kora mūzikai.

Komponists radījis arī skatuves mūziku – Māras Zālītes dziesmuspēlei “Eža kažociņš”, Aspazijas lugai “Ragana”, sarakstījis leļļu kameroperu “Prieka noslēpums” (2012) ar Pētera Trupa libretu, rakstījis mūziku leļļu izrādēm “Zeķu Zaķa pidžamu ballīte” (2017), “Sarkangalvīte” (2017), kora dziesmas un citus darbus.

Divreiz Jāņa Strazda dziesmas ir piedalījušās Eirovīzijas Latvijas nacionālajā atlasē – Andra Ērgļa dziedātā “Broken Lullaby” (G. Rača teksts, 2008) un dziesma “Snow in July” Kristīnas Zaharovas izpildījumā (Guntara Račs teksts, 2010).

Strazda mūzika ir izmantota arī kā TV seriāla “Viņas melo labāk” skaņu celiņš.

Savā mūzikā komponists izmantojis Jāņa Petera, Māras Zālītes, Guntara Rača, Imanta Ziedoņa, Maijas Kalniņas, Ilonas Miezītes, Leontīnes Apšenieces, Agneses Līcītes, Lindas Tīmanes, Igo, Ivara Kurpnieka, Lauras Daudišas, Gata Zotova un citu dzejnieku, kā arī latviešu dzejnieku — klasiķu dzeju.